Ēka Kārļa Mīlenbaha ielā 12, agrāk pazīstama kā Puškina iela 12, atrodas Rīgas Latgales priekšpilsētā, ar vēsturisku un arhitektūras mantojumu bagātā teritorijā. Pašai ielai ir sena vēsture. Rajons ir bijis saistīts ar dzīvojamo un komerciālo darbību, kas darbojas kā robeža starp elitāro, norobežoto pilsētas centru un zemākas klases dzīvojamo rajonu.
Pati ēka tika nodota ekspluatācijā pirms 100 gadiem, kad Latvijas valdība apstiprināja Valsts papīru spiestuvi kā Finanšu ministrijai pakļautu autonomu valsts uzņēmumu un vienlaikus par direktoru iecēla mākslinieku un grafiķi Rihardu Zariņu. Tipogrāfija Zariņa vadībā tika izveidota jau 1919. gadā; bijušās Augusta Liras tipogrāfijas ēku Puškina ielā 12, bijušās Maskavas un Puškina ielas stūrī, valsts savām vajadzībām iegādājās tikai 1920. gadā, bet tagad sakārtota likumdošanas bāze. Valsts papīra spiestuvei tika uzticēti vissarežģītākie un svarīgākie poligrāfijas darbi jaunajā valstī.
“Svaru” 1923. gada karikatūra: Valstspapīru spiestuves direktors R. Zariņš darbā.
Pastkarte, ražota Tipogrāfijā Autors K. Melbārdis, NMKK Arhīvs
Uzņēmumam neliedza izpildīt arī privātpersonu vai citu valstu pasūtījumus, taču statūtos tika īpaši atrunāts, ka priekšroka vienmēr dodama Latvijas valsts pasūtījumam. Valstspapīru spiestuves uzdevums pirmkārt bija izgatavot un iespiest banknotes, pastmarkas, nodokļu markas, tāpat parādzīmju un valsts iestāžu veidlapas un uzņēmumu akcijas, loterijas biļetes.
Valstspapīru spiestuve varēja drukāt grāmatas un žurnālus, kas 20.–30. gados mākslinieciski un tehniski augstvērtīgā līmenī arī visai daudz tika darīts. Tajā pašā laikā statūtos bija uzsvērts, ka “valstspapīru spiestuvē izgatavojamo valsts kases zīmju, vērtspapīru izgatavošanas veidi nav izpaužami”.
Atklājami nebija arī valsts kases zīmju, vērtspapīru un tamlīdzīgi zīmējumi, klišejas, gravīras un novilkumi: “Par minēto noteikumu pārkāpšanu vainīgie valstspapīru spiestuves darbinieki sodāmi pēc likuma par valsts noslēpumu izpaušanu.” Kā zināms, padomju okupācijas laikā Valstspapīru spiestuvi pārdēvēja par Paraugtipogrāfiju.
Pēc neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā Valsts uzņēmumā “Rīgas paraugtipogrāfija” atkal tapa nauda – Latvijas rubļi, pastmarkas un citi valstiski svarīgi dokumenti, taču 90. gadu beigās uzņēmums tika nodots privatizācijai un šo savu misiju beidza.
sources: la.lv, enciklopedija.lv, lnb.lv
ENG Page Location and History